EMS-Ekranēšanas efektivitāte
Pamatprincipi
Var gadīties, ka kabeļi un vadi ir jāizvieto vietās, kurās ir elektromagnētiskie traucējumu lauki.
Šādu elektromagnētisko traucējumu avoti var būt, piemēram, iedarbināmi elektriskie iekārtu elementi (motori), invertori, komutācijas darbības elektriskajās iekārtās vai zibens strāvas.
Atkarībā no to intensitātes, frekvences un attāluma šie traucējumu lauki var izraisīt traucējumu spriegumus un traucējumu strāvas kabeļos un vados, kas var traucēt pievienoto iekārtu darbību vai pat tās sabojāt.
Zibensstrāvas ar savām augstajām strāvas vērtībām, kas pārsniedz 200 000 ampēru, un straujo pieaugumu, kas ilgst mazāk nekā 0,25 µs (kas atbilst frekvencei 1000 kHz), ir visstiprākie traucējumu lauki, kas strauji mainās.
Elektromagnētiskais traucējumu lauks parasti sastāv no diviem dažādiem laukiem – elektriskā lauka un magnētiskā lauka. Katram no šiem laukiem ir nepieciešami atšķirīgi pasākumi, lai aizsargātos pret to kaitīgo ietekmi.

Lai pasargātos no elektriskā lauka radītiem traucējumiem, ir nepieciešama no vadītspējīga materiāla izgatavota starpsiena, kas jāiekļauj potenciāla izlīdzināšanas sistēmā un tādējādi jāzemē. Atkarībā no elektriskā traucējumu lauka frekvences šim nolūkam pietiek jau ar režģu starpsienām.
Lai pasargātos no magnētiskā lauka radītajiem traucējumiem, ir nepieciešams no visām pusēm noslēgts ekranējums no vadoša materiāla. Mainīgs magnētiskais lauks šajā ekrānā rada virpuļstrāvas, kas neitralizē to cēloni (indukcijas likums) un tādējādi izveido telpu bez traucējumu lauka ekrāna iekšienē. Elektrību nevadošas zonas ekrānā, piemēram, šķēlumi un atvērumi, pārtrauc virpuļstrāvas un tādējādi samazina magnētisko ekranēšanas efektu.
Tādējādi slēgtas, metāla kabeļu nesošās sistēmas, kas ir iekļautas potenciāla izlīdzināšanas sistēmā, piemēram, kabeļu renes, nodrošina optimālu kabeļu un vadu aizsardzību vietās, kurās ir elektromagnētiskie traucējumu lauki.
Mūsu attēlā redzams traucējumu lauks (1), inducētā traucējumu strāva (2) un virpuļstrāvas (3).

Magnētiskā ekranējuma efektivitāte
Standarts DIN CLC/TR 50659:2020-08 (VDE 0604-2-200) apraksta pārbaudes metodi kabeļu nesošo sistēmu magnētiskā ekranējuma efektivitātes mērīšanai. Šajā procesā, izmantojot U veida antenu, caur kuru plūst zibens strāva ar pieauguma laiku aptuveni 8 µs, tiek radīts magnētiskais traucējumu lauks. Šajā konfigurācijā centrā atrodas slēgta vadītāju cilpa, kas veidota no diviem paralēli novietotiem vadiem.
Magnētiskais traucējumu lauks vadītāja cilpā rada traucējumu strāvu (indukcijas likums). Pārbaudes konstrukcijas pamata konfigurācija ir attēlota grafikā.
- traucējumu lauks
- inducētā traucējuma strāva
- virpuļstrāvas
- vadītāju cilpa
- kabeļu nesošā sistēma
- U veida antena

Magnētiskās ekranēšanas efektivitāte (SE) ir 20 reizes lielāka par dekādes logaritmu, kas aprēķināts no attiecības starp traucējumu signālu bez aizsardzības pasākumiem (Iref) un traucējumu signālu ar aizsardzības pasākumu (kabeļu nesošās sistēmas), un to aprēķina šādi, izsakot dB.
SE (dB) = 20 x log ( Iref/Isample )
Šajā kontekstā magnētiskā ekranējuma efektivitātes (SE) vērtība 20 dB nozīmē, ka šis aizsardzības pasākums (kabeļu nesošās sistēmas) samazina traucējumu strāvu kabeļos un vados par 90%. 40 dB nozīme samazinājumu par 99 %.
Apkopojums
Slēgtas metāla kabeļu sistēmas, kas ir integrētas potenciāla izlīdzināšanas sistēmā, samazina kabeļos inducētās traucējumu strāvas un traucējumu spriegumus. Tās izraisa elektromagnētiskie traucējumu lauki. Salīdzinājumā ar nemetāliskajiem risinājumiem vai kabeļu ieklāšanu bez kabeļu nesošajām sistēmām slēgtās metāla kabeļu sistēmas nodrošina vislabāko magnētisko ekranējuma efektivitāti.
Perforētām kabeļu sistēmām arī piemīt augsta magnētiskā ekranēšanas efektivitāte, kas tomēr samazinās, palielinoties perforācijas izmēram.
Tādējādi sietveida renes un kabeļu trepes nodrošina tikai nelielu magnētisko ekranēšanu. Ja tiek izmantotas vaļējas kabeļu sistēmas (bez vāka), magnētiskā ekranējuma efektivitāte attiecīgi samazinās.
Tabulā sniegts pārskats par dažādu kabeļu sistēmu modeļu magnētisko ekranēšanas efektivitāti.
| Kabeļu nesošās sistēmas izpildījums | Slēgta (ar vāku) | Atvērta (bez vāka) |
|---|---|---|
| Bez peforācijas/urbumiem | 40 dB (99 %) | 25 dB (94 %) |
| 15 % perforācija/urbumi | 30 dB (97 %) | 20 dB (90 %) |
| 28 % perforācija/urbumi | 25 dB (94 %) | 15 dB (82 %) |
| Kabeļu trepes | 18 dB (87 %) | 11 dB (72 %) |
| Sietveida rene | 14 dB (80 %) | 7 dB (55 %) |
Papildinošs saturs

Pārskats par kabeļu nesošajām sistēmām
Izturīgas, drošas un ilgmūžīgas - iepazīstiet kabeļu nesošās sistēmas labāk un uzziniet vairāk par koroziju, virsmām un materiāliem.

Pareizās kabeļu nesošās sistēmas izvēle
Kā notiek pareizās kabeļu nesošās sistēmas izvēle plānojot instalāciju? Mēs atklāsim, kādēļ, piemēram, kabeļu apjoms un kabeļu slodze ir svarīgi kritēriji.

Vēja slodzes: kas jāņem vērā plānošanas procesā
Vējš var kļūt par īstu pārbaudījumu uzstādīšanas laikā. Šeit uzzināsiet, kā uzticami nostiprināt kabeļu nesošās sistēmas pret vēja slodzi.

IEC 61537:2006 – Prasības kabeļu nesošajām sistēmām
Kādām prasībām ir jāatbilst kabeļu nesošajām sistēmām? Produktu standarts IEC 61537:2006 nosaka skaidrus standartus attiecībā uz slodzes izturību, drošību un marķējumu.

Pārbaudīta kvalitāte – sertifikāti, standarti un marķējumi pārskatā
No ISO līdz UL: uzziniet, kādi sertifikāti un marķējumi apliecina mūsu kabeļu nesošo sistēmu kvalitāti un drošību gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā.